Pasaulē bēru un aizgājēja izvadīšanas tradīcijas ir ļoti dažādas. Starp citu arī, pie mums Latvijā bēru rituāli ir pat krasi atšķirīgi dažādos novados. Tas ir skaidrojams ar vēsturiski ģeogrāfisko stāvokli, kā arī reliģisko piederību pat par spīti tam, ka latvieši tiek uzskatīti par pagānu tautu. Mūsu, kā apbedīšanas pakalpojumu sniedzēju, darbs ir nodrošināt tieši tādu izvadīšanas rituālu, kāds atbilst Jūsu un aizgājēja pārliecībai, reliģiskajiem uzskatiem, īpašām vēlmēm un tradicionālajām paražām. Jau izsenis bēres ir viens no trijiem lielākajiem cilvēka godiem, kas jāciena un to darām arī mēs.
Ja runa ir tieši par latviešu tradīcijām saistībā ar mirušajiem, bērēm un kapiem, tad populārākās noteikti ir mirušo piemiņas dienas, jeb tautā saukti svecīšu vakari un kapu svētki. Taču arī šie svētki vairākās Latvijas vietās tiek atzīmēti atšķirīgi.
40 dienas pēc bērēm
Šķiet, ka par mistisko laiku par 40 dienām sakarā ar bērēm ir dzirdējuši daudzi, taču īstu skaidrojumu tam, kādēļ tieši 40 dienas un ko tas īsti nozīmē, nemaz tik daudzi nezina. Kā vēsta bēru tradīcijas, 40 dienas pēc bērēm aizgājēja kapa kopiņu nedrīkst apkopt – ne ņemt nost ziedus un vainagus, ne skujas. Kapa kopiņu apkopj tikai pēc šīm 40 dienām. Kādēļ 40 dienas? Tam ir vēsturisks un arī reliģisks skaidrojums (kā zināms, vēsture un reliģija iet roku rokā). Apkopojot visas versijas – 40 dienas dvēsele atrodas šķīstītavā un tad tiek lemts vai tā dosies uz debesīm vai elli. Tādēļ arī atzīmē miršanas četrdesmito dienu.
Bēru mielasts
Bēru mielasts ir kad pēc smaga, bet labi padarīta darba, ģimene, radi un draugi pulcējas pie galda, lai neformālākā gaisotnē pieminētu aizgājēju ar siltām atmiņām un gaišām domām. Mūsu uzņēmums piedāvā arī bēru mielastu organizēšanu. Tā norises vietu var izvēlēties no mūsu piedāvājuma vai arī rīkot vietā, kur to vēlas klients, ja ir šāda iespējamība. Ņemot vērā finansiālo rocību un iespējas, ir iespējams saskaņot ēdienkarti tā, lai bēru izdevumi neradītu liekas problēmas. Bēru mielasts ir iespēja pulcēt pie viena galda sen neredzējušos draugus un radus, kas, diemžēl, gan notiek ne pārāk priecīgos apstākļos, bet tomēr.
Bēru mielasta tradīcijas
Vēsturiski latvieši bēru mielastu rīkoja pirms nelaiķa guldīšanas zemes klēpī, taču mūsdienās bēru mielasts tiek rīkots pēc bēru ceremonijas. Tā pat senie latvieši mielastu rīkoja savās mājās, taču mūsdienās priekšroka tiek dots kafeinīcām un banketa zālēm, kad neatrodas pārāk tālu no kapsētas vai krematorijas. Galds parasti tiek klāts ar baltu galdautu un tiek iedegtas baltas sveces. Galda galā ir paredzēta vieta mirušajam – uz tukša šķīvja, paralēli galda malai tiek likti galda piederumi un blakus iedegta svece. Ja runa par ēdieniem, tad buljons ar pīrādziņiem ir neaizstājama mielasta sastāvdaļa. Mielasts ir pēdējā goda izrādīšana aizgājējam jebkurā tautā, konfesijā un valstī.